Latviskās dzīvesziņas pamatvērtības - mans redzējums par tām

Turpmākajos ierakstos savā dienasgrāmatā publicēšu fragmentus no Ernesta Brastiņa izdevuma "Ceroklis" trešā izdevuma. Pilnu šī izdevuma tekstu iespējams lejuplādet http://www.ailab.lv/dievturi/Ceroks/c-0v.htm 

Protams, lai nebūtu tikai un vienīgi šī izdevuma pārkopēšana dalīšos arī savās pārdomās par konkrēto jautājumu.

1. KAS IR DIEVTURĪBA?

Es Dieviņu pieminēju                            

i rītā, vakarā;                         

Še ceļos, še guļos                       

zem Dieviņa kājiņām. S. 251

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,

abus divus mīļi lūdzu:

No Dieviņa veselību,

no Laimiņas vieglu mūžu. 9236

 
PAR DIEVTURĪBU DĒVĒJAMA LATVIEŠU RELIĢIJA, IT ĪPAŠI TĀS KULTS.

Dievturības nosaukums atvasināts no plaši lietotā vārda 'turēt': godu turēt, labu prātu turēt, "tev nebūs citus dievus turēt" u.tml. Dievturība tad nu nozīmētu Dieva bijāšanu, ētikas un kulta pildīšanu, nesariebšanu ļaudīm un Dievam. Svešā valodā šo nosaukumu vislabāk tulkot ar vārdu kults.
Āriešu reliģijās svarīgākais ne ticēšana, bet kulta pildīšana, tādēļ nebūtu visai piemēroti latviešu reliģiju apzīmēt par 'ticību', bet gan par dievturību.

Dievturības apzīmēšanai es lietoju arī vārdu salikumu "LATVISKĀ DZĪVESZIŅA". Šis vārdu salikums pilnībā atspoguļo dievturības būtību, jo ikkatra īstena latvieša dzīve balstījās un balstās uz noteiktām vērtībām un tikumiem, kas atspoguļotas mūsu dainās. Latvju dainas ir tas, ko mūsdienās sauc par ētikas kodeksu. Tad nu mūsu senči radīja spēcīgu "ētikas kodeksu", kas ir pamats arī dievturībai un latviskajai dzīvesziņai. Šī tad nu ir arī atbilde uz nākamo jautājumu:

3. KAS IR DIEVTURĪBAS GUDRĪBAS PŪRI?

Teic, māmiņa, tu dziesmiņas,        
tu dziesmiņas daudz zināji          
No sālītes, no maizītes,             no gudraja padomiņa. 14                                          

Pieci pūri man dziesmiņu

brāļ' ābeļu dārziņā;

Kad gribēju, tad dziedāju,

labas vien lasīdama. 315v.  
      
TAUTAS DZIESMAS JEB DAINAS IR GALVENAIS DIEVTURĪBAS PŪRS.

Dainas ir sacerējusi pati latviešu tauta. Tās nav ne no vienas citas tautas aizgūtas, nedz kādai citai tautai aizdotas. Daina ir jaukākā un dārgākā manta, kas pieder tikai latviešiem vien. Līdz šim laikam no tautas mutes uzrakstītas vairāk kā 500 000 tautas dziesmu. No tām Krišjānis Barons savā mūžā sakārtojis ap 218 000. Šais tautas dainās izteikts viss, ko mūsu tauta domājusi par Dievu, Laimi un Māru, par viņu turēšanu, par tikumiem, par svinīgām paražām un dzīvošanu vispārīm. Nevienai citai tautai pasaulē nav tik daudz šādu reliģisku dziesmu, un tamdēļ ne viena cita tauta vairs lāga nevarēs atjaunot kristīgās ticības izpostīto nacionālo reliģiju. Dainu pūrs ir tik liels, ka vēl šodien nav pabeigta dziesmu vākšana un kārtošana. Citi mūsu tautas gudrību pūri, kā teikas, pasakas, parunas, nav tik dievturības gudrību pilni kā dainas, jo tie sacerēti vairāk laika kavēklim un tamdēļ izlietojami ar apdomu.

Turpinot domu par latvju dainām, ka mūsu senču radīto "ētikas kodeksu" vēlos rosinān pārdomas par esošo vertību krīzi mūsu valstī. Ja mēs katrs, varbūt pat ne īsti mācītos no galvas visas tautasdziesmas, kaut reizi izlasītu šo latvju tautas gara mantojumu un lūkotu izprast četrrindītēs apslēpto jēgu, mēs viennozīmīgi bagātinātu sevi un savus tuvākos. Un latvju dainas ir piemērotas gan mazam bērnam, gan vīram un sievai gados.
 

Pārdomas par darba ar jaunatni attīstību Vecumnieku novadā.

Jau labu laiku domāju par darba ar jaunatni attīstības iespējamajiem virzieniem Vecumnieku novadā. Esmu mēģinājis definēt tos iemeslus kādēļ viss tik ļoti grūti virzās, varētu pat teikt "buksē". Tad nu šorīt dodoties ar velosipēdu uz darbu nonācu pie atziņas, ka problēma ir domāšanā un izpratnē.
Eiropas Savienība pēc savas būtības ir ekonomisko interešu organizācija. Es domāju to neviens nenoliegs. Šajā ekonomisko interešu organizācijā ir apvienojušās Eiropas valstis ar mērķi izveidot Eiropu par vadošos ekonomisko spēku pasaulē. Un jautājums ir sekojošs, kādēļ šī ekonomisko interešu organizācija par vienu no savām prioritātēm ir definējusi darbu ar jaunatni? Kādēļ Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas saukis ir "Ieguldīt jauniešos - iesaistīt jauniešus!"? Vai tas ir tikai tālab, ka īsti nav ko darīt un ir ļoti daudz lieka finansējuma? Stratēģija radās aptuveni 2009. gadā. Tas ir neilgi pēc ekonomiskās krīzes sākuma pasaulē. Nejaušība vai tomēr likumsakarība? Ir skaidrs, ka darba ar jaunatni izvirzīšana Eiropas Savienības dienaskārtībā ir likumsakarība. Eksperi, politiķi, biznesmeņi Eiropas Savienības līmenī ir sapratuši būtisko nozīmi darbam ar jaunatni. Sapratuši to, ka rezultāta iegūšanai ir jāiegulda.
Tad jautājums, kādēļ vietējā līmenī to nesaprot. Iespējams esmu skarbs apgalvojot ka pēdējos 20 gadus Latvijā nav domāts ilgtermiņā un 50 gadus vēl pirms tam arī īpaši netika domāts ilgtermiņā, tomēr, tas ir mans personīgais viedoklis. Mēs esam auguši un turpinam augt (ar izņēmumiem) sabiedrībā, kas gaida visu no valsts. Valstij jārada darba vietas, jādod sociālās garantijas, bezmaksas izglītība, bezmaksas veselības aprūpe, lielas pensijas u.t.t. Tomēr, ja palūkojamies, kā veidojas visas šīs lietas? Vai tās rodas no nekurienes, no kosmosa? Nebūt nē! Tas viss ir mūsu darbs, mūsu darba augļi - gan maksātie nodokļi, gan radītā pievienotā vērtība pakalpojuma, preces vai intelektuālā īpašuma veidā. Un ja palūkojamies tajā, cik daudz mēs ieguldām darbā ar jaunatni (es nerunāju par izglītības sistēmu), tad ir skaidrs, kādēļ mēs esam tur kur esam. Esošā situācija ir tikai un vienīgi dēļ četrgadīgas domāšanas - no vēlēšanām līdz vēlēšanām! Un ja kāds saka ka stratēģijas un plānošanas dokumenti ir lieki, tad kā mēs vēl varam ilgtermiņā domāt un strādāt? Paļaujoties tikai un vienīgi uz vispārējās izglītības sistēmu, kuras kvalitāte un atbilstība 21. gadsimta prasībām ir apšaubāma, mēs esam panākuši to, ka jaunieši vairumā gadījumu nav gatavi radīt pievienoto vērtību, domāt radoši u.tml. Jauniešiem trūkst prasmju, zināšanu. un ja mēs pajautātu tiem veiksmīgajiem un godīgajiem uzņēmējiem, kā viņi to ir panākuši, emu pārliecināts, ka lielākā daļa būs guvuši pieredzi ārvalstīs, vai arī ir darbojušies nevalstiskajās organizācijās.
Risinājums ir viens: ieguldīt jaunatnē - iesaistīt jaunatni!