Tiek veidota folkloras kopa Vecumnieku novadā!

Svētdien, 5. maijā plkst. 15:00 Vecumnieku novada Bārbeles pagastā jaunatnes iniciatīvu centra "ACTIVE" telpās notika tikšanās folkloras cienītājiem. Tikšanās mērķis bija diskutēt par folkloras kopas izveidi Vecumnieku novadā. Idejas iniciatore ir Latvijas Folkloras biedrības mārketinga speciāliste, folkloras kopas "Grodi" dalībniece, nu jau arī mūsu novadniece - Irita Vimba. Pie kopīgas tējas tases tika ieskandinātas kokles un gūts priekšstats par dziedāšanu. Vistuvākais mērķis ir vasaras saulgriežu ielīgošana saskaņā ar senču tradīcijām jau 21. jūnijā. Nākamā tikšanās notiks svētdien, 12. maijā plkst, 15:00 Bārbelē jaunatnes iniciatīvu centra "ACTIVE" telpās. aicināts ikviens interesents pievienoties mūsu pulkam. Sīkāka informācija: Renārs Manuilovs, 28663569.

Vasaras saulgrieži Turaidas Jāņa kalnā

Vasaras saulgrieži Turaidas Jāņa kalnā

Jāņu nakts norises 2012. gada 21. jūnijā no pievakares līdz saules lēktam

Saules RITS atkārtojas gadu no gada, pārvēršoties RITUĀLĀ, kas attīra, dod spēku un met stipras laipas no pagātnes nākotnē, savienojot tautas dvēseli ar Paša balto dvēselīti. Lai piešiem šķindot atjāj Jānīts, lai Jāņuguns attīra dvēseli un rīta rasa dod jaunu spēku un redzējumu! Salīgojam, sadziedam gada īsākajā naktī Turaidas Jāņa kalnā!

Jāņa bērni:

Sagaidītāji Ķoņu “Dzīne”, zāļu vakaru apdzied Lēdurgas “Putni”, Jāņa sētas saime - Turaidas muzejrezervāta ļaudis, muzeja saimniece Anna Jurkāne un Siguldas folkoras kopa “Senleja”, Jāņu rotaļas vada Ceraukstes folkloras kopa “Laukam pāri”, sieru sien un pār pakalniem kopā ar citām skanīgām saimēm sadziedās Ozolmuižas“Ūzuļeņi”, Jāņa sētu aplīgo “Silavoti” no Rīgas, piepulcējas Ādažu “Saulgrieži”, “Virši” no Remtes  un Dobeles “Rota”, kopā ar mazākajiem Jāņu bērniem dzied un spēlē Rīgas folkloras kopa “Kokle”, dejas līdz rīta gaismai ritina “Dandari”, rituālus vada folkloras kopa “Silavoti”.

Naktī kopā ar Jāņu bērniem sadzied Biruta Ozoliņa.

Uguns vīri - Eduards un Audars Klinti, zāļu zintis stāsta Zeltīte Kaviere, pirts zintis - Kaija Brisone, zintis par vainagos pinamajām Jāņu zālēm zin teikt Indra Čekstere, siera siešanas tradīciju rāda Mores gudrās sievas, par Latgales puses alus brūvēšanas un siera siešanas tradīcijām stāsta Ozolmuižas sievas, “Mazos Jāņus” ar bērniem izspēlē un dziedniecisko rīta rasas rituālu vada Solvita Lodiņa.

Ja jums nav iespēja būt mūsu pulkā šai naktī, folkloras radio OIRA piedāvā iespēju klausīties dzīvo tiešraidi no Jāņa kalna. Izmantojiet saiti: www.radioira.lv un esat kopā ar mums laikā no plkst. 1.00 līdz 2.30.

Lai skanīga līgošana!

Līdzi ņemiet greznāko dziesmu pūru, pērnos vainagus un lina dvielīšus rīta rasas rituālam. Lai līgošana būtu patīkama, velkat piemērotu apģērbu, nakts mēdz būt vēsa un mitra. Līdzi ņemiet cienastu sev un savai saimei (līdz pusnaktij darbosies arī siltā virtuve pie ieejas vārtiem). Noderēs savi paklājamie vai sēžamie, ērtākai līgošanai.

Rīko:      

„Nodibinājums Māras loks”, www.marasloks.lv, tālrunis: 29541105, Agnija, e-pasts: marasloks@gmail.com, Turaidas muzejrezervāts,  www.turaida-muzejs.lv

Latviskās dzīvesziņas pamatvērtības - mans redzējums par tām

Turpmākajos ierakstos savā dienasgrāmatā publicēšu fragmentus no Ernesta Brastiņa izdevuma "Ceroklis" trešā izdevuma. Pilnu šī izdevuma tekstu iespējams lejuplādet http://www.ailab.lv/dievturi/Ceroks/c-0v.htm 

Protams, lai nebūtu tikai un vienīgi šī izdevuma pārkopēšana dalīšos arī savās pārdomās par konkrēto jautājumu.

1. KAS IR DIEVTURĪBA?

Es Dieviņu pieminēju                            

i rītā, vakarā;                         

Še ceļos, še guļos                       

zem Dieviņa kājiņām. S. 251

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,

abus divus mīļi lūdzu:

No Dieviņa veselību,

no Laimiņas vieglu mūžu. 9236

 
PAR DIEVTURĪBU DĒVĒJAMA LATVIEŠU RELIĢIJA, IT ĪPAŠI TĀS KULTS.

Dievturības nosaukums atvasināts no plaši lietotā vārda 'turēt': godu turēt, labu prātu turēt, "tev nebūs citus dievus turēt" u.tml. Dievturība tad nu nozīmētu Dieva bijāšanu, ētikas un kulta pildīšanu, nesariebšanu ļaudīm un Dievam. Svešā valodā šo nosaukumu vislabāk tulkot ar vārdu kults.
Āriešu reliģijās svarīgākais ne ticēšana, bet kulta pildīšana, tādēļ nebūtu visai piemēroti latviešu reliģiju apzīmēt par 'ticību', bet gan par dievturību.

Dievturības apzīmēšanai es lietoju arī vārdu salikumu "LATVISKĀ DZĪVESZIŅA". Šis vārdu salikums pilnībā atspoguļo dievturības būtību, jo ikkatra īstena latvieša dzīve balstījās un balstās uz noteiktām vērtībām un tikumiem, kas atspoguļotas mūsu dainās. Latvju dainas ir tas, ko mūsdienās sauc par ētikas kodeksu. Tad nu mūsu senči radīja spēcīgu "ētikas kodeksu", kas ir pamats arī dievturībai un latviskajai dzīvesziņai. Šī tad nu ir arī atbilde uz nākamo jautājumu:

3. KAS IR DIEVTURĪBAS GUDRĪBAS PŪRI?

Teic, māmiņa, tu dziesmiņas,        
tu dziesmiņas daudz zināji          
No sālītes, no maizītes,             no gudraja padomiņa. 14                                          

Pieci pūri man dziesmiņu

brāļ' ābeļu dārziņā;

Kad gribēju, tad dziedāju,

labas vien lasīdama. 315v.  
      
TAUTAS DZIESMAS JEB DAINAS IR GALVENAIS DIEVTURĪBAS PŪRS.

Dainas ir sacerējusi pati latviešu tauta. Tās nav ne no vienas citas tautas aizgūtas, nedz kādai citai tautai aizdotas. Daina ir jaukākā un dārgākā manta, kas pieder tikai latviešiem vien. Līdz šim laikam no tautas mutes uzrakstītas vairāk kā 500 000 tautas dziesmu. No tām Krišjānis Barons savā mūžā sakārtojis ap 218 000. Šais tautas dainās izteikts viss, ko mūsu tauta domājusi par Dievu, Laimi un Māru, par viņu turēšanu, par tikumiem, par svinīgām paražām un dzīvošanu vispārīm. Nevienai citai tautai pasaulē nav tik daudz šādu reliģisku dziesmu, un tamdēļ ne viena cita tauta vairs lāga nevarēs atjaunot kristīgās ticības izpostīto nacionālo reliģiju. Dainu pūrs ir tik liels, ka vēl šodien nav pabeigta dziesmu vākšana un kārtošana. Citi mūsu tautas gudrību pūri, kā teikas, pasakas, parunas, nav tik dievturības gudrību pilni kā dainas, jo tie sacerēti vairāk laika kavēklim un tamdēļ izlietojami ar apdomu.

Turpinot domu par latvju dainām, ka mūsu senču radīto "ētikas kodeksu" vēlos rosinān pārdomas par esošo vertību krīzi mūsu valstī. Ja mēs katrs, varbūt pat ne īsti mācītos no galvas visas tautasdziesmas, kaut reizi izlasītu šo latvju tautas gara mantojumu un lūkotu izprast četrrindītēs apslēpto jēgu, mēs viennozīmīgi bagātinātu sevi un savus tuvākos. Un latvju dainas ir piemērotas gan mazam bērnam, gan vīram un sievai gados.
 

Latviskā dzīvesziņa - rudens.

Kopš šīs vasaras piedzīvojuma latviskās dzīvesziņas skolā Jaunpiebalgā esmu atradis sevi. Latviskā dzīvesziņa ir tik tuva un reizē arī noslēpumaina. Tas ir dzīvesveids saskaņā ar dabu un sevi.

Pēdējās atziņas ko guvu lekcijā Dzīvesziņas skolā saistās ar rudeni - tieši ar laiku starp Apjumībām un Mārtiņiem. Paldies Valdim Celmam par fantastisko lekciju.