Stafetes kociņš ir nodots.

Šodien notika īpašs pasākums. Biedrība "Jaunatne smaidam" rīkoja konferenci "Jaunatnes politika - vietējā realitāte". Uz to bija aicināti visi Vecumnieku novada domes deputāti, jaunieši un tiek kas strādā ar jauniešiem. Ieradās 3 deputāti, 3 viesi no Bauskas novada, 3 NVO pārstāvji, 1 sociālais pedagogs un 16 jaunieši. Bilance ir apmierinoša. Pasākuma mērķis bija  informēt lēmumu pieņēmējus, aktīvos jauniešus, nevalstiskās organizācijas un jaunatnes darbā iesaistītās personas par jaunatnes politikas nozīmi kopējā novada attīstībā. Ielūkojoties darba ar jaunatni prioritātēs Eiropas un Latvijas dokumentos un stratēģijās mēģinājām veidot priekšstatu par darba ar jaunatni aktualitāti. 

Šo konferenci sāku ar nelielu uzrunu, kurā jaunatnes politikas īstenošanas iniciatīvu nodevu Vecumnieku novada domes rokās. Biedrība "Jaunatne smaidam" ar šo konferenci noslēdza jaunatnes politikas attīstības lobēšanu Vecumnieku novadā. Līdzšinējās aktivitātes ir prasījušas pārāk daudz resursu un spēku, kā rezultātā ir palicis novārtā reālais darbs ar jauniešiem. Ne man, ne biedrībai "Jaunatne smaidam" nebūtu jāiegulda finansējums jaunatnes politikas īstenošanai novadā. Turpmākā darbība jaunatnes politikas jomā Vecumnieku novadā būs tikai līdzdalība domes iniciētajās aktivitātēs. Mēs esam gatavi piedalīties kā eksperti jaunatnes politikā. tomēr mēs nebūsim tie, kas to īstenos bez deleģējuma un finansējuma.

Ne velti Jaunatnes likuma 5. pants nosaka pašvaldības kompetenci jaunatnes politikas nozarē. Šī panta pirmā daļa ir sekojoša: "Pašvaldība, pildot savas funkcijas, veic darbu ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība plāno darbu ar jaunatni, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus. Pašvaldība nodrošina institucionālu sistēmu darbam ar jaunatni."

Konferences laikā izskanēja viedoklis, ka nav nepieciešams jaunatnes lietu speciālists - tas būs vien mākslīgi veidots koordinators darbam ar jauniešiem. Katrā pagastā var piesaistīt Eiropas brīvprātīgos, kas kopīgi ar mentoru atbalstu varētu īstenot virkni aktivitāšu - mācīties ģitārspēli, spēlēt spēles un teātri, dejot un tamlīdzīgi. 

Piekrītu, ka tas varētu palīdzēt darba ar jaunatni dažādošanai. Tomēr jaunatnes politika nav tikai brīvā laika aktivitātes, tā ir prioritāru problēmu definēšana darbā ar jaunatni, tā ir aktivitāšu ar pievienotās vērtības radīšanu. Jaunatnes politikai ir trīs dimensijas.

Ir naivi cerēt uz jaunatnes politikas attīstību no apakšas. Pārāk daudz jau ir nokavēts. Jaunieši paši neīstenos stratēģiskus mērķus jaunatnes politikā, kur nu vēl definēs tos. Ir nepieciešama profesionāļu līdzdalība. Valsts ir definējusi prioritātes jaunatnes politikas jomā un pašvaldībai īstenojot jaunatnes likuma prasības tās ir jārealizē dzīvē. Jo ilgāk mēs kavēsimies, jo tukšāki paliks novada pagasti. Vecumnieku novada jaunatnes politikas attīstības stratēģijā ir skaidri definēti darbības virzieni un konkrēti uzdevumi. Nav saprotams vien kādēļ ir nepieciešama mākslīga gaidīšana. Jo tieši šo gaidīšanu es uzskatu par mākslīgu veidojumu, nevis jaunatnes lietu speciālista štata vietas izveidi.

Konferences noslēgumā bija patiesi interesanta saruna ar jauniešiem un speciālistiem (deputātiem, sociālo pedagogu un NVO pārstāvjiem). Ir daudz jomu kurās būtu jāstrādā un kā atzina viens no deputātiem, ja viņi sasēstos šādā aplī noteiktu runātu par tām pašām problēmām. vienīgi atšķirība ir tajā, ka dzīves pieredze ļauj šīs problēmas veiksmīgāk risināt. Runājot par atkarībām un izglītības pamešanu novārtā akcentēju ka tas ietekmē mūs visus. Ja kāds lieto narkotikas vai alkoholu nākotnē tas var ietekmēt arī mani, šī cilvēka klasesbiedru. Jo tieši es ar saviem maksātajiem nodokļiem nodrošināšu viņa ārstēšanu no slimībām, ko izraisījušas šī narkotisko vielu vai alkohola lietošana. 

Mēs esam atbildīgi ne tikai par sevi, bet arī par mums apkārt esošajiem. Mēs nedrīkstam būt egoisti un vienaldzīgi.

Un noslēgumā vēlos izteikt pateicību visiem tiem jauniešiem un profesionāļiem, kas piedalījās šajā konferencē. Jo īpašs paldies Skaistkalnes vidusskolai un Misas vidusskolai.

Itkā tikai uzņēmējspējas, bet ...

12. septembrī devos uz kārtējo jaunatnes lietu speciālistu apmācību programmas nodarbību. Šajā nodarbībā par komercdarbību un uzņēmējspējām. No darba plāna varētu spriest, ka būs sausa un garlaicīga diena. Tomēr tā nebija. Nodarbības laikā bija iespēja palūkoties plašāk uz komercdarbību un uzņēmējspējām.

Visa pamatā ir stratēģijas - plāni ko vēlamies īstenot. Šādas stratēģis mēs veidojam katrs sev individuāli, organizācijās, pašvaldībās, valstī, Eiropas Savienībā. Varbūt izklausās banāli, tomēr pirms ķerties klāt darbiem ir nepieciešams plānot šos veicamos darbus.

Europe 2020, Baltijas jūras reģiona stratēģija, Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija "Latvija 2030", Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007. - 2013., pašvaldību plānošanas dokumenti - tās ir stratēģijas, kas ietekmē mūsu dzīvi. Visos šajos plānošanas dokumentos uzņēmējspējas ir viens no stūrakmeņiem. Tomēr jautājums ir par šo stratēģiju īstenošanu. Kas tās īstenos, ja šodien mēs neieguldīsim jauniešos? Virknē pašvaldību, tai skaitā manā - Vecumnieku novadā, norit plānošanas dokumentu izstrāde. Līdz pat šim brīdim pašvaldībai nav  skaidrības par veidu, ka piesaistīt jauniešus šo dokumentu izstrādē. Kā jauniešu organizācijas - biedrības "Jaunatne smaidam" pārstāvis apzinos līdzdalības nozīmi vietējās nozīmes plānošanas dokumentu izstrādē. Tā ir mūsu ikviena atbildība, kā attīstīsies mūsu novads. Es jūtu nepieciešamību pēc lielākas jauniešu iesaistes šajā procesā. Tomēr organizācijas un arī mani personīgie resursi ir ierobežoti. Un jautājums ir pavisam vienkāršs - vai organizācijai un man personīgi būtu jātērē jau tā ierobežotie resursi, lai sekmētu jauniešu līdzdalību pašvaldības plānošanas dokumentu izstrādē?

Es varu veltīt savu brīvo laiku, idejas un pieredzi jaunatnes darbā, lai ar neformālās izglītības metodēm sekmētu jauniešu līdzdalību tik nozīmīgo plānošanas dokumentu izstrādē. Tomēr sajūta ir tāda, ka tas nepieciešams vien biedrībai "Jaunatne smaidam" un man.

Var jau "uzcept" skaistus dokumentus, bet kas to visu īstenos dzīvē. Kāpēc tiek lemts par lietām, kas vistiešākā veidā nākotnē ietekmēs šodienas jauniešus neiesaistos viņus pašus šajā procesā? Protams, var jau teikt, ka var aizpildīt anketu un piedalīties iedzīvotāju sapulcēs un darba grupās. Tomēr, būsim reāli - anketu ir grūtības aizpildīt par pašiem motivētākajiem un atbildīgākajiem novada iedzīvotājiem. Un kas ir iepriekš darīts, lai jaunieši justu nepieciešamību un atbildību aktīvi piedalīties šajā dokumentu izstrādes procesā. Atbilde ir vienkārša - nekas! Ir naivi cerēt sagaidīt no jauniešiem ko īpašu neieguldot darbā ar jauniešiem!

Starp citu, plānošanas dokumentu izstrādei var sekot līdzi http://www.grupa93.lv/vecumnieki

Pārdomas par darba ar jaunatni attīstību Vecumnieku novadā.

Jau labu laiku domāju par darba ar jaunatni attīstības iespējamajiem virzieniem Vecumnieku novadā. Esmu mēģinājis definēt tos iemeslus kādēļ viss tik ļoti grūti virzās, varētu pat teikt "buksē". Tad nu šorīt dodoties ar velosipēdu uz darbu nonācu pie atziņas, ka problēma ir domāšanā un izpratnē.
Eiropas Savienība pēc savas būtības ir ekonomisko interešu organizācija. Es domāju to neviens nenoliegs. Šajā ekonomisko interešu organizācijā ir apvienojušās Eiropas valstis ar mērķi izveidot Eiropu par vadošos ekonomisko spēku pasaulē. Un jautājums ir sekojošs, kādēļ šī ekonomisko interešu organizācija par vienu no savām prioritātēm ir definējusi darbu ar jaunatni? Kādēļ Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas saukis ir "Ieguldīt jauniešos - iesaistīt jauniešus!"? Vai tas ir tikai tālab, ka īsti nav ko darīt un ir ļoti daudz lieka finansējuma? Stratēģija radās aptuveni 2009. gadā. Tas ir neilgi pēc ekonomiskās krīzes sākuma pasaulē. Nejaušība vai tomēr likumsakarība? Ir skaidrs, ka darba ar jaunatni izvirzīšana Eiropas Savienības dienaskārtībā ir likumsakarība. Eksperi, politiķi, biznesmeņi Eiropas Savienības līmenī ir sapratuši būtisko nozīmi darbam ar jaunatni. Sapratuši to, ka rezultāta iegūšanai ir jāiegulda.
Tad jautājums, kādēļ vietējā līmenī to nesaprot. Iespējams esmu skarbs apgalvojot ka pēdējos 20 gadus Latvijā nav domāts ilgtermiņā un 50 gadus vēl pirms tam arī īpaši netika domāts ilgtermiņā, tomēr, tas ir mans personīgais viedoklis. Mēs esam auguši un turpinam augt (ar izņēmumiem) sabiedrībā, kas gaida visu no valsts. Valstij jārada darba vietas, jādod sociālās garantijas, bezmaksas izglītība, bezmaksas veselības aprūpe, lielas pensijas u.t.t. Tomēr, ja palūkojamies, kā veidojas visas šīs lietas? Vai tās rodas no nekurienes, no kosmosa? Nebūt nē! Tas viss ir mūsu darbs, mūsu darba augļi - gan maksātie nodokļi, gan radītā pievienotā vērtība pakalpojuma, preces vai intelektuālā īpašuma veidā. Un ja palūkojamies tajā, cik daudz mēs ieguldām darbā ar jaunatni (es nerunāju par izglītības sistēmu), tad ir skaidrs, kādēļ mēs esam tur kur esam. Esošā situācija ir tikai un vienīgi dēļ četrgadīgas domāšanas - no vēlēšanām līdz vēlēšanām! Un ja kāds saka ka stratēģijas un plānošanas dokumenti ir lieki, tad kā mēs vēl varam ilgtermiņā domāt un strādāt? Paļaujoties tikai un vienīgi uz vispārējās izglītības sistēmu, kuras kvalitāte un atbilstība 21. gadsimta prasībām ir apšaubāma, mēs esam panākuši to, ka jaunieši vairumā gadījumu nav gatavi radīt pievienoto vērtību, domāt radoši u.tml. Jauniešiem trūkst prasmju, zināšanu. un ja mēs pajautātu tiem veiksmīgajiem un godīgajiem uzņēmējiem, kā viņi to ir panākuši, emu pārliecināts, ka lielākā daļa būs guvuši pieredzi ārvalstīs, vai arī ir darbojušies nevalstiskajās organizācijās.
Risinājums ir viens: ieguldīt jaunatnē - iesaistīt jaunatni!