Itkā tikai uzņēmējspējas, bet ...

12. septembrī devos uz kārtējo jaunatnes lietu speciālistu apmācību programmas nodarbību. Šajā nodarbībā par komercdarbību un uzņēmējspējām. No darba plāna varētu spriest, ka būs sausa un garlaicīga diena. Tomēr tā nebija. Nodarbības laikā bija iespēja palūkoties plašāk uz komercdarbību un uzņēmējspējām.

Visa pamatā ir stratēģijas - plāni ko vēlamies īstenot. Šādas stratēģis mēs veidojam katrs sev individuāli, organizācijās, pašvaldībās, valstī, Eiropas Savienībā. Varbūt izklausās banāli, tomēr pirms ķerties klāt darbiem ir nepieciešams plānot šos veicamos darbus.

Europe 2020, Baltijas jūras reģiona stratēģija, Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija "Latvija 2030", Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007. - 2013., pašvaldību plānošanas dokumenti - tās ir stratēģijas, kas ietekmē mūsu dzīvi. Visos šajos plānošanas dokumentos uzņēmējspējas ir viens no stūrakmeņiem. Tomēr jautājums ir par šo stratēģiju īstenošanu. Kas tās īstenos, ja šodien mēs neieguldīsim jauniešos? Virknē pašvaldību, tai skaitā manā - Vecumnieku novadā, norit plānošanas dokumentu izstrāde. Līdz pat šim brīdim pašvaldībai nav  skaidrības par veidu, ka piesaistīt jauniešus šo dokumentu izstrādē. Kā jauniešu organizācijas - biedrības "Jaunatne smaidam" pārstāvis apzinos līdzdalības nozīmi vietējās nozīmes plānošanas dokumentu izstrādē. Tā ir mūsu ikviena atbildība, kā attīstīsies mūsu novads. Es jūtu nepieciešamību pēc lielākas jauniešu iesaistes šajā procesā. Tomēr organizācijas un arī mani personīgie resursi ir ierobežoti. Un jautājums ir pavisam vienkāršs - vai organizācijai un man personīgi būtu jātērē jau tā ierobežotie resursi, lai sekmētu jauniešu līdzdalību pašvaldības plānošanas dokumentu izstrādē?

Es varu veltīt savu brīvo laiku, idejas un pieredzi jaunatnes darbā, lai ar neformālās izglītības metodēm sekmētu jauniešu līdzdalību tik nozīmīgo plānošanas dokumentu izstrādē. Tomēr sajūta ir tāda, ka tas nepieciešams vien biedrībai "Jaunatne smaidam" un man.

Var jau "uzcept" skaistus dokumentus, bet kas to visu īstenos dzīvē. Kāpēc tiek lemts par lietām, kas vistiešākā veidā nākotnē ietekmēs šodienas jauniešus neiesaistos viņus pašus šajā procesā? Protams, var jau teikt, ka var aizpildīt anketu un piedalīties iedzīvotāju sapulcēs un darba grupās. Tomēr, būsim reāli - anketu ir grūtības aizpildīt par pašiem motivētākajiem un atbildīgākajiem novada iedzīvotājiem. Un kas ir iepriekš darīts, lai jaunieši justu nepieciešamību un atbildību aktīvi piedalīties šajā dokumentu izstrādes procesā. Atbilde ir vienkārša - nekas! Ir naivi cerēt sagaidīt no jauniešiem ko īpašu neieguldot darbā ar jauniešiem!

Starp citu, plānošanas dokumentu izstrādei var sekot līdzi http://www.grupa93.lv/vecumnieki

Piedalies konferencē "Jaunatnes poitika - vietējā realitāte"

Piektdien, 2012. gada 14. septembrī biedrība "Jaunatne smaidam" un jauniešu iniciatīvu grupa "Vecumnieku novada jauniešu dome" rīkos konferenci "Jaunatnes politika - vietējā realitāte". Tā norisināsies Vecumnieku novada Bārbeles pagastā Jaunatnes iniciatīvu centrā "Active".

Konferences mērķis ir informēt lēmumu pieņēmējus, aktīvos jauniešus, nevalstiskās organizācijas un jauatnes darbā iesaistītās personas par jaunatnes politikas nozīmi kopējā novada attīstībā.

Konferences uzdevumi:

1. Informēt konferences dalībniekus par jaunatnes politikas aktualitāti Eiropas, valsts un pašvaldību līmenī.

2. Jaunatnes politikas labās prakses piemēru prezentēšana.

3. Darba grupās izstrādāt jaunatnes politikas īstenošanas mehānismu Vecumnieku novadā.

Konferences programma:

9:30 - 10:00 Dalībnieku ierašanās un reģistrācija

10:00 - 10:10 Konferences atklāšana

10:10 - 10:30 Jaunatnes politika - Eiropas dimensija

10:30 - 10:50 Jaunatnes politika  - Latvijas realitāte

10:50 - 11:10 Jaunatnes politika - Vecumnieku novada realitāte

11:10 - 12:00 Labās prakses piemēri

12:00 - 12:30 Kafijas pauze

12:30 - 13:30 Darbs grupās - Vecumnieku novada ceļš.

 

Dalībnieku reģistrēšanās konferencei norit tiešsaites režīmā.

 https://docs.google.com/spreadsheet/viewform?formkey=dHlGNm56UjdUSmd2eEVDMFdleXZNOVE6MQ

Vasaras saulgrieži Turaidas Jāņa kalnā

Vasaras saulgrieži Turaidas Jāņa kalnā

Jāņu nakts norises 2012. gada 21. jūnijā no pievakares līdz saules lēktam

Saules RITS atkārtojas gadu no gada, pārvēršoties RITUĀLĀ, kas attīra, dod spēku un met stipras laipas no pagātnes nākotnē, savienojot tautas dvēseli ar Paša balto dvēselīti. Lai piešiem šķindot atjāj Jānīts, lai Jāņuguns attīra dvēseli un rīta rasa dod jaunu spēku un redzējumu! Salīgojam, sadziedam gada īsākajā naktī Turaidas Jāņa kalnā!

Jāņa bērni:

Sagaidītāji Ķoņu “Dzīne”, zāļu vakaru apdzied Lēdurgas “Putni”, Jāņa sētas saime - Turaidas muzejrezervāta ļaudis, muzeja saimniece Anna Jurkāne un Siguldas folkoras kopa “Senleja”, Jāņu rotaļas vada Ceraukstes folkloras kopa “Laukam pāri”, sieru sien un pār pakalniem kopā ar citām skanīgām saimēm sadziedās Ozolmuižas“Ūzuļeņi”, Jāņa sētu aplīgo “Silavoti” no Rīgas, piepulcējas Ādažu “Saulgrieži”, “Virši” no Remtes  un Dobeles “Rota”, kopā ar mazākajiem Jāņu bērniem dzied un spēlē Rīgas folkloras kopa “Kokle”, dejas līdz rīta gaismai ritina “Dandari”, rituālus vada folkloras kopa “Silavoti”.

Naktī kopā ar Jāņu bērniem sadzied Biruta Ozoliņa.

Uguns vīri - Eduards un Audars Klinti, zāļu zintis stāsta Zeltīte Kaviere, pirts zintis - Kaija Brisone, zintis par vainagos pinamajām Jāņu zālēm zin teikt Indra Čekstere, siera siešanas tradīciju rāda Mores gudrās sievas, par Latgales puses alus brūvēšanas un siera siešanas tradīcijām stāsta Ozolmuižas sievas, “Mazos Jāņus” ar bērniem izspēlē un dziedniecisko rīta rasas rituālu vada Solvita Lodiņa.

Ja jums nav iespēja būt mūsu pulkā šai naktī, folkloras radio OIRA piedāvā iespēju klausīties dzīvo tiešraidi no Jāņa kalna. Izmantojiet saiti: www.radioira.lv un esat kopā ar mums laikā no plkst. 1.00 līdz 2.30.

Lai skanīga līgošana!

Līdzi ņemiet greznāko dziesmu pūru, pērnos vainagus un lina dvielīšus rīta rasas rituālam. Lai līgošana būtu patīkama, velkat piemērotu apģērbu, nakts mēdz būt vēsa un mitra. Līdzi ņemiet cienastu sev un savai saimei (līdz pusnaktij darbosies arī siltā virtuve pie ieejas vārtiem). Noderēs savi paklājamie vai sēžamie, ērtākai līgošanai.

Rīko:      

„Nodibinājums Māras loks”, www.marasloks.lv, tālrunis: 29541105, Agnija, e-pasts: marasloks@gmail.com, Turaidas muzejrezervāts,  www.turaida-muzejs.lv

Latviskās dzīvesziņas pamatvērtības - mans redzējums par tām

Turpmākajos ierakstos savā dienasgrāmatā publicēšu fragmentus no Ernesta Brastiņa izdevuma "Ceroklis" trešā izdevuma. Pilnu šī izdevuma tekstu iespējams lejuplādet http://www.ailab.lv/dievturi/Ceroks/c-0v.htm 

Protams, lai nebūtu tikai un vienīgi šī izdevuma pārkopēšana dalīšos arī savās pārdomās par konkrēto jautājumu.

1. KAS IR DIEVTURĪBA?

Es Dieviņu pieminēju                            

i rītā, vakarā;                         

Še ceļos, še guļos                       

zem Dieviņa kājiņām. S. 251

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,

abus divus mīļi lūdzu:

No Dieviņa veselību,

no Laimiņas vieglu mūžu. 9236

 
PAR DIEVTURĪBU DĒVĒJAMA LATVIEŠU RELIĢIJA, IT ĪPAŠI TĀS KULTS.

Dievturības nosaukums atvasināts no plaši lietotā vārda 'turēt': godu turēt, labu prātu turēt, "tev nebūs citus dievus turēt" u.tml. Dievturība tad nu nozīmētu Dieva bijāšanu, ētikas un kulta pildīšanu, nesariebšanu ļaudīm un Dievam. Svešā valodā šo nosaukumu vislabāk tulkot ar vārdu kults.
Āriešu reliģijās svarīgākais ne ticēšana, bet kulta pildīšana, tādēļ nebūtu visai piemēroti latviešu reliģiju apzīmēt par 'ticību', bet gan par dievturību.

Dievturības apzīmēšanai es lietoju arī vārdu salikumu "LATVISKĀ DZĪVESZIŅA". Šis vārdu salikums pilnībā atspoguļo dievturības būtību, jo ikkatra īstena latvieša dzīve balstījās un balstās uz noteiktām vērtībām un tikumiem, kas atspoguļotas mūsu dainās. Latvju dainas ir tas, ko mūsdienās sauc par ētikas kodeksu. Tad nu mūsu senči radīja spēcīgu "ētikas kodeksu", kas ir pamats arī dievturībai un latviskajai dzīvesziņai. Šī tad nu ir arī atbilde uz nākamo jautājumu:

3. KAS IR DIEVTURĪBAS GUDRĪBAS PŪRI?

Teic, māmiņa, tu dziesmiņas,        
tu dziesmiņas daudz zināji          
No sālītes, no maizītes,             no gudraja padomiņa. 14                                          

Pieci pūri man dziesmiņu

brāļ' ābeļu dārziņā;

Kad gribēju, tad dziedāju,

labas vien lasīdama. 315v.  
      
TAUTAS DZIESMAS JEB DAINAS IR GALVENAIS DIEVTURĪBAS PŪRS.

Dainas ir sacerējusi pati latviešu tauta. Tās nav ne no vienas citas tautas aizgūtas, nedz kādai citai tautai aizdotas. Daina ir jaukākā un dārgākā manta, kas pieder tikai latviešiem vien. Līdz šim laikam no tautas mutes uzrakstītas vairāk kā 500 000 tautas dziesmu. No tām Krišjānis Barons savā mūžā sakārtojis ap 218 000. Šais tautas dainās izteikts viss, ko mūsu tauta domājusi par Dievu, Laimi un Māru, par viņu turēšanu, par tikumiem, par svinīgām paražām un dzīvošanu vispārīm. Nevienai citai tautai pasaulē nav tik daudz šādu reliģisku dziesmu, un tamdēļ ne viena cita tauta vairs lāga nevarēs atjaunot kristīgās ticības izpostīto nacionālo reliģiju. Dainu pūrs ir tik liels, ka vēl šodien nav pabeigta dziesmu vākšana un kārtošana. Citi mūsu tautas gudrību pūri, kā teikas, pasakas, parunas, nav tik dievturības gudrību pilni kā dainas, jo tie sacerēti vairāk laika kavēklim un tamdēļ izlietojami ar apdomu.

Turpinot domu par latvju dainām, ka mūsu senču radīto "ētikas kodeksu" vēlos rosinān pārdomas par esošo vertību krīzi mūsu valstī. Ja mēs katrs, varbūt pat ne īsti mācītos no galvas visas tautasdziesmas, kaut reizi izlasītu šo latvju tautas gara mantojumu un lūkotu izprast četrrindītēs apslēpto jēgu, mēs viennozīmīgi bagātinātu sevi un savus tuvākos. Un latvju dainas ir piemērotas gan mazam bērnam, gan vīram un sievai gados.
 

Pārdomas par darba ar jaunatni attīstību Vecumnieku novadā.

Jau labu laiku domāju par darba ar jaunatni attīstības iespējamajiem virzieniem Vecumnieku novadā. Esmu mēģinājis definēt tos iemeslus kādēļ viss tik ļoti grūti virzās, varētu pat teikt "buksē". Tad nu šorīt dodoties ar velosipēdu uz darbu nonācu pie atziņas, ka problēma ir domāšanā un izpratnē.
Eiropas Savienība pēc savas būtības ir ekonomisko interešu organizācija. Es domāju to neviens nenoliegs. Šajā ekonomisko interešu organizācijā ir apvienojušās Eiropas valstis ar mērķi izveidot Eiropu par vadošos ekonomisko spēku pasaulē. Un jautājums ir sekojošs, kādēļ šī ekonomisko interešu organizācija par vienu no savām prioritātēm ir definējusi darbu ar jaunatni? Kādēļ Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas saukis ir "Ieguldīt jauniešos - iesaistīt jauniešus!"? Vai tas ir tikai tālab, ka īsti nav ko darīt un ir ļoti daudz lieka finansējuma? Stratēģija radās aptuveni 2009. gadā. Tas ir neilgi pēc ekonomiskās krīzes sākuma pasaulē. Nejaušība vai tomēr likumsakarība? Ir skaidrs, ka darba ar jaunatni izvirzīšana Eiropas Savienības dienaskārtībā ir likumsakarība. Eksperi, politiķi, biznesmeņi Eiropas Savienības līmenī ir sapratuši būtisko nozīmi darbam ar jaunatni. Sapratuši to, ka rezultāta iegūšanai ir jāiegulda.
Tad jautājums, kādēļ vietējā līmenī to nesaprot. Iespējams esmu skarbs apgalvojot ka pēdējos 20 gadus Latvijā nav domāts ilgtermiņā un 50 gadus vēl pirms tam arī īpaši netika domāts ilgtermiņā, tomēr, tas ir mans personīgais viedoklis. Mēs esam auguši un turpinam augt (ar izņēmumiem) sabiedrībā, kas gaida visu no valsts. Valstij jārada darba vietas, jādod sociālās garantijas, bezmaksas izglītība, bezmaksas veselības aprūpe, lielas pensijas u.t.t. Tomēr, ja palūkojamies, kā veidojas visas šīs lietas? Vai tās rodas no nekurienes, no kosmosa? Nebūt nē! Tas viss ir mūsu darbs, mūsu darba augļi - gan maksātie nodokļi, gan radītā pievienotā vērtība pakalpojuma, preces vai intelektuālā īpašuma veidā. Un ja palūkojamies tajā, cik daudz mēs ieguldām darbā ar jaunatni (es nerunāju par izglītības sistēmu), tad ir skaidrs, kādēļ mēs esam tur kur esam. Esošā situācija ir tikai un vienīgi dēļ četrgadīgas domāšanas - no vēlēšanām līdz vēlēšanām! Un ja kāds saka ka stratēģijas un plānošanas dokumenti ir lieki, tad kā mēs vēl varam ilgtermiņā domāt un strādāt? Paļaujoties tikai un vienīgi uz vispārējās izglītības sistēmu, kuras kvalitāte un atbilstība 21. gadsimta prasībām ir apšaubāma, mēs esam panākuši to, ka jaunieši vairumā gadījumu nav gatavi radīt pievienoto vērtību, domāt radoši u.tml. Jauniešiem trūkst prasmju, zināšanu. un ja mēs pajautātu tiem veiksmīgajiem un godīgajiem uzņēmējiem, kā viņi to ir panākuši, emu pārliecināts, ka lielākā daļa būs guvuši pieredzi ārvalstīs, vai arī ir darbojušies nevalstiskajās organizācijās.
Risinājums ir viens: ieguldīt jaunatnē - iesaistīt jaunatni!

Esi pats savas dzīves saimnieks!

Ceturtdien, 8. septembris. Diena sākās jau plkst. 6:00. Pārliecinājos par sabiedriskā transporta kustības grafikiem. Bija jābūt drošam par laicigu nokļūšanu Rīgā. Piedalos prakstiskā seminārā par līdzatkarību "Esi pats savas dzīves saimnieks!". Seminārs notiek Narmadas tautskolā.

Pirms semināra mans būtiskākais jautājums, uz ko vēlējos rast atbildi bija saprast, kas tad ir līdzatkarība. Kā es, kā speciālists darbā ar jauniešiem, varu modelēt dažādas atbalsta programmas, lai veicinātu jauniešu personību attīstību? Šīs dienas laikā guvu daudz vairāk atbildes, kā bija jautājumu. Un protams ja jau radās atbildes tad radās arī jautājumi. Jautājumi, kas rosināja domāt, analizēt un meklēt jaunus risinājumus.

Līdzatkarība ir emocionāla atkarība no otra cilvēka un viņa uzvedības. Tā ir sabiedrības problēma, bio-psiho-sociāla saslimšana. Līdzatkarība ir saistīta ar psihes attīstibas stadijām. Ir trīs psihes attīstības stadijas. 

Dzīvesziņas skolā - Dievestības pamati

Divejādi saule tek:
Tek kalnā, tek lejā;
Divejāds mans mūžiņš
Ar to vienu dvēselīti

11. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Kaŗa muzejā (Vecrīgā, Pulvertornī, Smilšu ielā 20) – DIEVESTĪBAS PAMATI.

Divējāds mans mūžiņš ar to vienu dvēselīti. (Ievads dievturībā). Daba – spilgtākā Dieva izpausme. Gadskārtas un cilvēka mūžs. Dainas – tikumu un Dieva dziesmas. Latvju raksts. Stāsta - Valdis Celms. Dziedāšana – Andas Ābeles (LAIVA) vadībā.