Lapas

piektdiena, 2010. gada 19. novembris

Lobijs un personīgās pilnveides paņēmieni un instrumenti darbā ar jaunatni pašvaldībā

No 10. līdz 12. novembrim Saldus novadā noritēja šī gada pēdējais Izglītības un Zinātnes ministrijas rīkotais pieredzes apmaiņas seminārs jaunatnes lietu speciālistiem un jaunatnes darbiniekiem. Šo apmācību tēma bija lobijs un tajās piedalījās 18 profesionāli jaunieši no visas Latvijas.
Termins "profesionāli jaunieši" ir jaunatnes darbā iesaistīto cilvēku veidots un attīstīts, kas raksturo tieši šos cilvēkus.

Daudz ir dzirdēts par šo terminu un tā skaidrojumu, tomēr tikai pēc šīm apmācībām radās pilnīgs priekšstats par tā būtību un nozīmi jaunatnes darbā pašvaldībās.
Apmācības sākās ar savstarpējo iepazīšanos un pašreizējās situācijas izvērtēšanu savās pašvaldībās. Izskanēja daudz un dažādu ideju jauniešu iesaistīšanai aktivitātēs. Nevalstiskās organizācijas var rīkot klases vakarus jauniešiem, tādā veidā aktualizējot būtiskus jautājumus un padarot šādus pasākumus saturīgus un mērķtiecīgus. Būtisks stimuls un motivācija jauniešu līdzdalībai sabiedriskajos procesos varētu būt jauniešu gada balva. Aktīvi jāveicina jauniešu brīvprātīgais darbs vietējā līmenī, jo tikai tā viņi varēs iegūt tik svarīgās dzīves prasmes. Piesaistošs varētu būt darbs pa nakti, kas jauniešiem paredzētas aktivitātēs, kas ikdienā notiek dienas laikā noritētu pa nakti, piemēram apmācības par fotografēšanu u.tml. Aizraujoši varētu būt arī tā dēvētie korporatīvie pasākumi pašvaldības darbiniekiem, kā piemēram, trasītes un sporta spēles. Atzīmējām arī unikālās lietas savos novados. Pati unikālākā lieta ir "Dzenītis" - jaunatnes darbinieks, kas kaļ un kaļ pie viena koka un pie otra līdz panāk savu. Tomēr jautājums ir, vai tas ir pareizākais veids?
Lobēšana ir process lēmumu pieņēmēju ietekmēšanai savu interešu realizēšanai jeb tiešs kontakts ar lēmumu pieņēmējiem likumdošanas sistēmas ietekmēšanai. Labs lobētājs zina "pareizos" ļaudis un māk ar tiem "sarunāt". Lai jaunatnes darbinieks varētu lobēt jaunatnes lietas ir skaidri jāzina ko tad viņš grib. Jābūt stratēģijai un jāseko darbībai- jābūt drosmei rīkoties. Lobēšanas galvenie elementi ir monitorings, informācijas analīze, interešu izvērtējums, viedokļa noformulēšana un ietekmēšana. Sekojot šiem pamatelementiem ikviens jaunatnes darbinieks var veiksmīgi īstenot lobēšanu savu interešu īstenošanai. Tomēr jāzina, kas tad ir jaunatnes darbinieka intereses jeb produkts. Bieži gadās ka mēs zinām ko vēlamies panākt, tomēr nemākam to noformulēt vārdos. Lai to veiksmīgi izdarītu ir jāatbild tikai uz jautājumiem "kas tas ir?" un "kādas ir tā priekšrocības?". Svarīgi ir arī saprast ar ko tad runāt, ko ietekmēt? Vai tie ir jaunieši, domes deputāti vai citas institūcijas. Ja mēs zinām ar ko runāt mēs varam arī skaidri definēt viņu vajadzības un piedāvāt jau gatavu risinājumu. Nav vērts stāstīt viņiem par vajadzībām, jo visticamāk viņi to jau zina. Jānāk klajā ar savu risinājumu.
Apmācībās pieskārāmies arī sociālajam mārketingam un tā izmantošanas iespējām jaunatnes darbā. Sociālais mārketings ir process vēlmju identificēšanai, fokusējot tās konkrēta produkta (piemēram, jaunatnes darba) virzienā un virzot šo preci tās pircējam (piemēram, pašvaldībai, jauniešiem, vecākiem u.tml.). Sociālā mārketinga būtība ir motivēt rīkoties atbildīgi un sekmēt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Sociālā mārketinga mērķis ir ietekmēt cilvēku vai cilvēku grupas viedokļus, rīcību un attieksmes, kā rezultātā labumu gūst visa sabiedrība (piemēram, CSDD akcijas). Jaunatnes darbiniekiem lobējot jaunatnes darbu jāizmanto sociālais mārketings. Ņemot vērā, ka pagaidām jaunatnes darbs nav tas pats populārākais un svarīgākais ir jāiegulda spēks un idejas jaunatnes darba prestiža celšanai. Ir jāpievērš uzmanība, jānotur uzmanība, jāparāda skaidra situācija un jāparāda risinājums.
Nozīmīgs atbalsts jaunatnes darbā ir sociālie tīkli, kas var kalpot kā skaists iepakojums mūsu produktam (aktivitātēm, pasākumiem, idejām u.tml.). Cik daudzi jaunatnes darbinieki izmanto visas iespējas ko piedāvā internets un sociālie tīkli. Jaunatnes darbiniekiem jābūt tur kur ir viņu mērķauditorija - jaunieši un lēmumu pieņēmēji. Tas nozīmē - VISUR!!! Jāveido video prezentācijas un jāievieto www.youtube.com vai www.vimeo.com. Protams nevaram iztikt bez domubiedru grupām un lapām tādos sociālajos portālos kā www.draugiem.lv un www.facebook.com, kas ir neatņemama jauniešu dzīves sastāvdaļa. Jāizmanto www.twitter.com un Skype. Prezentācijas var glabāt www.slideshere.net savukārt tās veidot var www.prezi.com. Savarīgu informāciju var glabāts arī www.dropbox.com. Interneta vide piedāvā neskaitāmus risinājumus jaunatnes darba uzlabošanai un efektivitātes palielināšanai. Ievērojamu rīku komplektu piedāvā www.google.com/apps - epastu sistēmu, kalendāru, dokumentus un vietnes. Tas viss ir bez maksas.

Būtiskākās atziņas no semināra:
  • Cerība spēj noturēt virs ūdens 30 reizes ilgāk, kā bezcerība.
  • Sistēmu nevajag ietekmēt. Vajag ietekmēt cilvēkus.
  • Lobēšana nav netikums.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru