Jau labu laiku domāju par darba ar jaunatni attīstības iespējamajiem virzieniem Vecumnieku novadā. Esmu mēģinājis definēt tos iemeslus kādēļ viss tik ļoti grūti virzās, varētu pat teikt "buksē". Tad nu šorīt dodoties ar velosipēdu uz darbu nonācu pie atziņas, ka problēma ir domāšanā un izpratnē.
Eiropas Savienība pēc savas būtības ir ekonomisko interešu organizācija. Es domāju to neviens nenoliegs. Šajā ekonomisko interešu organizācijā ir apvienojušās Eiropas valstis ar mērķi izveidot Eiropu par vadošos ekonomisko spēku pasaulē. Un jautājums ir sekojošs, kādēļ šī ekonomisko interešu organizācija par vienu no savām prioritātēm ir definējusi darbu ar jaunatni? Kādēļ Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas saukis ir "Ieguldīt jauniešos - iesaistīt jauniešus!"? Vai tas ir tikai tālab, ka īsti nav ko darīt un ir ļoti daudz lieka finansējuma? Stratēģija radās aptuveni 2009. gadā. Tas ir neilgi pēc ekonomiskās krīzes sākuma pasaulē. Nejaušība vai tomēr likumsakarība? Ir skaidrs, ka darba ar jaunatni izvirzīšana Eiropas Savienības dienaskārtībā ir likumsakarība. Eksperi, politiķi, biznesmeņi Eiropas Savienības līmenī ir sapratuši būtisko nozīmi darbam ar jaunatni. Sapratuši to, ka rezultāta iegūšanai ir jāiegulda.
Tad jautājums, kādēļ vietējā līmenī to nesaprot. Iespējams esmu skarbs apgalvojot ka pēdējos 20 gadus Latvijā nav domāts ilgtermiņā un 50 gadus vēl pirms tam arī īpaši netika domāts ilgtermiņā, tomēr, tas ir mans personīgais viedoklis. Mēs esam auguši un turpinam augt (ar izņēmumiem) sabiedrībā, kas gaida visu no valsts. Valstij jārada darba vietas, jādod sociālās garantijas, bezmaksas izglītība, bezmaksas veselības aprūpe, lielas pensijas u.t.t. Tomēr, ja palūkojamies, kā veidojas visas šīs lietas? Vai tās rodas no nekurienes, no kosmosa? Nebūt nē! Tas viss ir mūsu darbs, mūsu darba augļi - gan maksātie nodokļi, gan radītā pievienotā vērtība pakalpojuma, preces vai intelektuālā īpašuma veidā. Un ja palūkojamies tajā, cik daudz mēs ieguldām darbā ar jaunatni (es nerunāju par izglītības sistēmu), tad ir skaidrs, kādēļ mēs esam tur kur esam. Esošā situācija ir tikai un vienīgi dēļ četrgadīgas domāšanas - no vēlēšanām līdz vēlēšanām! Un ja kāds saka ka stratēģijas un plānošanas dokumenti ir lieki, tad kā mēs vēl varam ilgtermiņā domāt un strādāt? Paļaujoties tikai un vienīgi uz vispārējās izglītības sistēmu, kuras kvalitāte un atbilstība 21. gadsimta prasībām ir apšaubāma, mēs esam panākuši to, ka jaunieši vairumā gadījumu nav gatavi radīt pievienoto vērtību, domāt radoši u.tml. Jauniešiem trūkst prasmju, zināšanu. un ja mēs pajautātu tiem veiksmīgajiem un godīgajiem uzņēmējiem, kā viņi to ir panākuši, emu pārliecināts, ka lielākā daļa būs guvuši pieredzi ārvalstīs, vai arī ir darbojušies nevalstiskajās organizācijās.
Risinājums ir viens: ieguldīt jaunatnē - iesaistīt jaunatni!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru